Padures muiža

Pils/kungu māja    Muižas komplekss    Valsts nozīmes parks    Nostāsti    Privātīpašums    Valsts nozīmes ēkas, drupas, apbūve    Valsts nozīmes pils/kungu māja   

Padures muižas sākotnējā apbūve nav saglabājusies. Patreizējā kungu māja celta parādes pagalma malā pretī iebraucamam ceļam pēc 1837.g. vēlā klasicisma jeb ampīra stilā. Tajā ir gan sākotnējās greznās ieejas durvis, koka kāpnes, krāsnis.

No saimniecības ēkām minama 18.gs. klēts, kas atrodas attālāk no kungu mājas ceļa malā. Tā ir mūra ēka ar mansarda jumtu. Šī klēts ir vienīgā zināmā klēts Latvijā ar mansarda jumtu, kas rada trīsstāvu ēkas iesapaidu. Dārzā ir koka ēka - dravnieka māja. Saglabājusies arī pārvaldnieka māja, kalpu mājas Ūšas un kalpu mājas vārāmais namiņš ar vienīgo atsevišķo manteļskursteni Latvijā. Kā arī ir saglabājušās kalpu mājas Sudmalkalni (visas no 19. gs. v.).

• Bijušie īpašnieki: Pirmo reizi Padure kā senas kuršu apdzīvotas teritorijas - Bandavas, sastāvdaļa minēta 1253.gadā. Pirmās ziņas par zemes piešķiršanu Padures muižā ir no 1404.gada, kad ordeņa mestrs Torka izdod lēnī Hermanim Grundis (Hermann Grundys) zemes Kuldīgas komturijā pie Ventas. 17.gs. muiža pieder Johana fon Donhofa (v. Dönhof) dzimtai. No 1702.g.-1799.gadam muiža pieder fon Korfu (v.Korff) dzimtai. Nākošais muižas īpašnieks no 1799.g. ir fon Šrēders (v.Schroeder). 1808.gadā par tās īpašnieci kļūst Marija Elizabete fon Šrēdere, kura dažus gadus vēlāk to pārdeva G.H.fon Korfam. 1814.gadā uz Krieviju aizgājušā fon Korfa īpašumus izūtrupēja un pasludināja par pārdodamiem. 1837.gadā muižas īpašniece Š.V. fon Štempela to ieķīlāja skotu muižniekam Rīgas tirgotājam Dž.L.Balfūram (John Lowis Balfour). Pēdējais īpašnieks līdz 1921.gadam ir Alfons Balfūrs. 1922.gadā muižu sadala un centru nodeva zemkopības skolas ierīkošanai. Pēc 1945.gada tajā ierīko Lejaskurzemes lauksaimniecības izmēģinājumu staciju.
  
  

Avoti    

Meklēt news.lv par "Padures muiža"

_Adrese: Padure Padures pag. Kuldīgas raj.